Imantam Magonem 85
Imants Magone dzimis 1936. gada 18. aprīlī Balvu rajona “Taureskalnā”. Pamatizglītību guvis
Balvu 1. vidusskolā, pirmos deju soļus spēris M. Aizpures vadībā. Mācības
turpinājis Cēsu 1. vidusskolā (1953–1955), kļūstot par Cēsu jauniešu deju
kolektīva dalībnieku, kur Mildas Letiņas vadībā nodejoti vidusskolas gadi. Pēc
kādas veiksmīgas uzstāšanās, viņš saņēmis uzaicinājumu dejot Valsts deju
ansamblī “Sakta”. Četrus gadus studējis Latvijas Valsts universitātes
Juridiskajā fakultātē (no 1955), tomēr dejas māksla ņēmusi virsroku, un visi
tālākie mūža gadi veltīti dejai.
Studiju laikā dejojis tautas deju ansamblī “Dancis” pie Harija Sūnas (1955–1958) un uzstājies Latvijas Nacionālās Operas baleta trupas sastāvā (1958–1959), kā arī vadījis Rīgas Pionieru pils deju kolektīvu (1958–1961). Kad bērni pārauga pionieru vecumu, I. Magone ar visu bijušo pionieru kolektīvu pārgāja strādāt uz Poligrāfiķu kultūras namu. Tas uzskatāms par tautas deju ansambļa “Liesma” sākumu (1961). Ansambļa repertuārs ir plašs, tas aptver gan tautas dejas, gan jaundejas, gan estrādes dejas, kuras kā pirmais tolaik atļāvās iestudēt I. Magone – pirmā latviešu estrādes deja “Zēns paņēma līgaviņu” ir tieši viņa veidota.
Sadarbībā ar Raimondu Paulu tapis
izteiksmīgais horeogrāfisko miniatūru cikls “Māsa Kerija” (1976). Mākslinieka
virsvadībā iestudēti deju lielkoncerti “Kur dziesma – tur “Liesma”” (2001),
“Mēs sākam”, “Mēs turpinām” (2001). “Liesmā” iestudētas skaistākās I. Magones
veidotās dejas – “Skani, mana tēvu zeme”, “Alsungas polka”, “Svētku solis”,
“Sanāciet, sadziediet, sadancojiet”, “Spēlē, spēlmani”, “Dancī savu nolūkoju”
un daudzas citas. Vairāk nekā 15 horeogrāfa jaundejas prēmētas jaunrades deju
konkursos, daudzas no tām iekļautas deju svētku programmā.
Poligrāfiķu kultūras namā I. Magone izveidojis bērnu tautas deju ansambli
“Dzirkstelīte”, ko vadīja līdz 1993. gadam, bet Rīgas rajona kolhozā “Ādaži”
1973. gadā nodibinājis tautas deju ansambli “Sprigulītis”, ko vadīja 17 gadus.
Viņa vadītie kolektīvi vienmēr kalpojuši par paraugu citiem – gan
mākslinieciskā, gan stratēģiski organizatoriskā plāksnē.
Kad Poligrāfiķu kultūras nama darbība tika pārtraukta, I. Magone nodibināja
privāto tautas deju un mūzikas klubu “Liesma” (1992), kurā dzied, dejo un spēlē
vairāk nekā 600 dalībnieki deviņos amatieru mākslas kolektīvos. Šeit
mākslinieks veic gan horeogrāfa, gan direktora pienākumus. “Visa mana
dzīve ir veltīta latviešu kultūras un mākslas apguvei un tālākai nodošanai
visām paaudzēm. Esmu juties mazliet neērti un tomēr patiesi gandarīts, lasot
par sevi Dziesmu un Deju svētku katalogā (1998) sekojošus vārdus: Imanta
Magones dejiskā fantāzija allaž nākusi kā devītais vilnis, aptverot visu
aktuālo dejas dzīvē un nereti paredzot to, ko deju grīda, skatuve, estrāde
prasīs rīt.” (Magone, Imants. Imants Magone un TDA “Sprigulītis”.
Adazubildes.blogspot.com. 2014. g. 27. marts)
8. un 10.–12. Deju svētku virsvadītājs, 13. un 14. Deju svētku Goda
virsvadītājs, svētku “Rīgai-800” virsvadītājs, kā arī neskaitāmu deju
lieluzvedumu virsvadītājs.
LPSR Tautas skatuves mākslinieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (1998),
Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts (2003).